Latvijas soļotāji Eiropas kausa izcīņā
Latvijas labākie soļotāji ar kaujiniecisku noskaņojumu ceturtdien agri no rīta sēdās Murjāņu sporta ģimnāzijas busiņā ar treneriem Aivaru Rumbenieku un Georgu Gutpelcu pie stūres un devās uz Francijas pilsētu Mecu (Metz). Tur svētdien notika Eiropas kausa izcīņa soļošanā. No Latvijas startēja trīs cilvēku komanda 50 km soļojumā vīriešiem, individuāli - Agnese Pastare 20 km distancē un Anita Kažemaka 10 km soļošanā juniorēm.
Kā lai mūsējie uz sacensībām nedotos ar cerībām, ja murjāņieši mēnesi pavadījuši augstkalnu treniņnometnē Kirgīzijā pie Isikula ezera, pēc tam vēl mēnesi Slovākijas kalnos. Arī ogrēniete Agnese Pastare kopā ar pārējiem soļotājiem 20 dienas trenējās kalnos, saņemot arī Ogres novada domes atbalstu. Vienu vārdu sakot, noskaņojums labs un to nespēj sabojāt arī tāds sīkums kā 2000 kilometru garais ceļš autobusā. Parasti uz tik atbildīgām sacensībām komandas izmanto gaisa transportu, bet, ko lai dara, ja krīze valstī ietekmē arī atbalstu sportam.
Mecā ierodamies dziļā naktī, taču arī tad tur mūs jau sagaida. Viens no soļotājiem, Arnis Rumbenieks, Ventspilī atradis atbalstītājus un uz sacensībām atlidojis ar lidmašīnu pirms mums. Viņš arī parūpējies, lai ar naktsmītnēm komandai viss būtu kārtībā.
Pirmais un svarīgākais darbs pirms sacensībām ir kārtīga atpūta, tāpēc uzreiz dodamies gulēt. Viesnīca ir lieliska, tāpat arī dzīvošana tajā. Brokastīs viss, ko var vēlēties. Pēc mazas atpūtas iepazīstamies ar trasi. Tā atrodas turpat netālu no viesnīcas, pašā pilsētas centrā. Vienīgās bažās ir par laikapstākļiem - jau no rīta desmitos temperatūra sasniedz 25 grādus, un nākamajā dienā sola vēl karstāku laiku. Tas ir labi spāņiem, itāļiem, portugāļiem, bet nekādā ziņā nerada prieku ziemeļvalstu soļotājiem.
Vēlāk seko parastā procedūra - soļotāji velk treniņtērpus un apmēram tajā pašā laikā, kad nākamajā dienā ir starts, sāk iesildīšanos. Tā dara arī Latvijas soļotājas Anita un Agnese. Soļotājas aizskrien pa 2 km garo apli, bet treneri paliek finiša joslā un gaida audzēknes, lai palīdzētu ar padomu pie vingrinājumu veikšanas. Un tad notika zili brīnumi. Varbūt ne brīnumi, bet mūsu komandai ļoti nepatīkams brīdis, finišā klibodama un ar asarām acīs nāk Agnese. Kas noticis? Izrādās, skrienot iekāpusi kādā mazā bedrītē un kāja pašķiebusies. Rezultātā sastiepta potīte un jāmeklē dakteris. Mūsu komandai tāda nav, bet izlīdz Spānijas komanda - viņiem līdzi atbraucis gan ārsts, gan masieris un abi ļoti atsaucīgi. Kāja tiek nosaitēta, iedotas pretsāpju zāles. Tagad vajadzīga tikai atpūta. Agnese gan pati atkārto, ka nākamajā dienā varēs soļot, arī ārsti dod cerības, tomēr treneri labi saprot, ka bez 10 - 12 atpūtas dienām neiztikt. Jau tā mazā komanda samazinās vēl par vienu cilvēku.
Svētdienas rītā jau pussešos dalībniekiem sākas brokastis un pulksten 8:00 uz starta stājas 50 kilometru soļotāji. Mūsējie ir trīs - Ingus Janevics, Arnis Rumbenieks un soļošanas amatieris Vjačeslavs Grigorjevs no Līvāniem. Ingus un Arnis dzīvojuši nometnēs kalnos, un viņu rezultātiem jābūt labiem. Kā jau ierasts, vadībā izvirzās spāņi, itāļi, kā arī krievu soļotāji. Arī abi mūsējie turās vadošo pulkā. Tā tas notiek līdz pusdistancei, tad soļotāji karstuma vai citu iemeslu dēļ trasi sāk atstāt viens pēc otra. Arī mūsu vadošie paliek arvien lēnāki un lēnāki un pienāk brīdis, kad vietā, kur dalībnieki saņem dzērienu, Ingus izskatās stipri pavārgs. Arī Arnis neiet pēc grafika, ko treneris sastādījis, lai soļotājs izpildītu normatīvu un tiktu uz pasaules čempionātu Berlīnē. Vēl pāris apļu un no trases pazūd Ingus, pēc tam arī Arnis. Lielajā karstumā no mūsējiem turpina iet vienīgi Vjačeslavs. Viņš arī pabeidz distanci 20. vietā ar labu rezultātu 4:21:50. Pārliecinoši uzvar krievu soļotājs, otrajā vietā spānis, par ko arī mums prieks. Mūsu kaimiņiem lietuviešiiem ar;i labs panākums- 7. vieta.
Kamēr vīrieši soļo 50 km, starts tiek dots arī juniorēm 10 km distancē. Anita Kažemaka starp pārējām 32 dalībniecēm neizskatās slikti un soļo netālu aiz līderēm un tikai franču tiesneša neizprotamā uzmanība tieši Anitas soļošanas tehnikai liedz viņai iesoļot pirmajā sešiniekā. Tiesnesi var saprast, priekšā soļo divas francūzietes. Rezultātā Anitai 8. vieta ar labu rezultātu - tieši 49 minūtes.
Pēc tam uz startu dodas sievietes 20 kilometru distancē. Tajā, kur vajadzēja startēt arī Agnesei. Ļoti spēcīga sieviešu komanda ir Lietuvai, divas soļotājas dzīvo un trenējas Portugālē un pie karstuma ir pieradušas, arī pārējās divas daudz neatpaliek. No malas atalstām kaimiņienes, bet tas nepalīdz. Jau pēc trim apļiem trasi atstāj viena no labākajām, drīz izstājas arī komandas ceturtā dalībniece. Pēc grūtas cīņas un daudzu soļotāju diskvalifikācijas Lietuvai trešo vietu sagādā Kristina Saltanoviča. Pārliecinoši uzvar pieredzējušā Maria Vasko no Spānijas, bet otrajā vietā tikai 20 gadus vecā krieviete Anisja Kirdjapkina.
Pēc tam vēl starts 20 kilometru distancē vīriešiem, bet to mēs neredzam, jo jādodas tālajā ceļā uz mājām.
Vērtējot mūsu soļotāju startu sacensībās, atzinīgi vārdi jāsaka par jauno soļotāju Anitu Kažemaku. Spēcīgajā konkurencē iekļut desmitniekā ir panākums. Uzsavu pelnījis arī Vjačeslavs par to, ka grūto distanci izturēja līdz galam. Par Agnesi jāsaka- nepaveicās mūsējai. Gribētos, lai viņai šī neveiksme dotu spēku cīnīties, iet tālāk un pierādīt galvenokārt sev, ka smagais treniņdarbs var dot rezultātus. Vienalga kad, vai agrāk vai vēlāk. Neko sliktu nevar teikt arī par pārējiem diviem soļotājiem, sacensības bija smagas un ne katram pietiek spēka cīnīties un pārvarēt sevi.
Informāciju sagatavoja
Georgs Gutpelcs
vieglatlētikas treneris
2009. gada 27. maijā, 08:42, Sports
Ogrenet



Jaunākie komentāri
tā jau nav tāda vienkarši izdomāšana "noiet malā" ir brīži, kad nevar turpināt distanci un ir jāstājas ārā. un, ja paliek 2 cilvēki, tad komandas vairs nav.
ir tāda lieta arī kā LV komanda 3 cilvēku sastāvā.... ja 2 "spēcīgākie" izdomā, ka viņi grib noiet malā, nu tad ko...
Tu ,gudriniek, saproti kāda ir atšķirība starp tikšanu līdz galam un iešanu uz rezultātu?